Meža īpašniekam viens no svarīgākajiem jautājumiem, plānojot mežizstrādi vai cirsmas pārdošanu, ir – cik daudz koksnes patiesībā atrodas manā mežā un kāda ir tās vērtība?

Diemžēl praksē joprojām sastopamies ar situācijām, kad meža īpašnieki pārdod savas cirsmas, nezinot precīzu izcērtamās koksnes apjomu jeb krāju. Rezultātā cirsma var tikt pārdota ievērojami lētāk par tās faktisko tirgus vērtību.

Mežinieks RS savā darbībā vairākkārt ir saskāries ar gadījumiem, kad meža īpašnieki, nepārzinot mežaudzes faktisko krāju un iespējamo sortimentu iznākumu, ir piekrituši neizdevīgiem cirsmu pārdošanas piedāvājumiem.

Mūsuprāt, kvalitatīvi veikta dastošana ir praktiski obligāts priekšnoteikums ikvienam meža īpašniekam, kurš vēlas pārdot cirsmu par iespējami izdevīgāku cenu. Tā sniedz objektīvu priekšstatu par pārdodamo koksnes apjomu un kvalitāti, ļauj izvērtēt pircēju piedāvājumus un pieņemt finansiāli pamatotu lēmumu.

Kas ir dastošana?

Dastošana ir augošu koku individuāla uzmērīšana, kuras laikā tiek noteikta koku suga, caurmērs, tehniskā kvalitāte un veikti augstuma mērījumi, lai aprēķinātu mežaudzē esošo vai izcērtamo koksnes krāju kubikmetros.

Dastošanas laikā kokiem tiek mērīts caurmērs jeb stumbra diametrs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla. Uzmērīti tiek koki, kuru diametrs pārsniedz 8 centimetrus.

Katram uzmērītajam kokam tiek noteikta suga, caurmēra pakāpe un tehniskā derīguma kategorija. Papildus tiek veikti koku augstuma mērījumi, kas nepieciešami precīzākai koksnes krājas aprēķināšanai.

Koku augstumus mēra atbilstoši pārstāvētajām sugām un caurmēra pakāpēm vai to grupām. No iegūtajiem datiem tiek izveidotas augstumlīknes, kas ļauj aprēķināt arī pārējo uzmērīto koku tilpumu.

Pēc uzmērīšanas darbu pabeigšanas dati tiek apstrādāti specializētā datorprogrammā, iegūstot informāciju par kopējo koksnes krāju, koku sugu sadalījumu un prognozējamo kokmateriālu sortimentu iznākumu, pēc kā var noteikt cirsmas cenu.

Tādējādi dastošana ļauj noteikt ne tikai to, cik kubikmetru koksnes atrodas cirsmā, bet arī prognozēt, kāda daļa no tās būs izmantojama zāģbaļķu, finierkluču, papīrmalkas, malkas un citu sortimentu ražošanā.

Kādos gadījumos veic dastošanu?

Dastošanu iespējams veikt dažādās mežaudzēs un teritorijās, kurās paredzēta koku ciršana vai nepieciešams noteikt augošo koku krāju.

  • Kailcirtēs – uzmēra visus izcērtamos kokus, lai noteiktu kopējo cirsmas krāju un tās potenciālo vērtību.
  • Izlases cirtēs – uzmēra kokus, kurus paredzēts izcirst, nosakot to apjomu un kvalitāti.
  • Krājas kopšanas cirtēs – uzmēra izcērtamos kokus, lai aprēķinātu iegūstamo koksnes apjomu un prognozējamos sortimentus.
  • Sanitārajās cirtēs – uzmēra izcērtamos bojātos, kalstošos vai nokaltušos kokus, īpašu uzmanību pievēršot to faktiskajai kvalitātei.
  • Plantāciju mežos – nosaka koksnes krāju un izvērtē ekonomiski izdevīgāko ciršanas laiku.
  • Apaugumā – uzmēra kokus lauksaimniecības vai citās ar kokaugiem apaugušās zemēs, kurās plānota apauguma novākšana vai realizācija.

Neatkarīgi no cirtes veida dastošanas galvenais mērķis ir sniegt iespējami precīzu informāciju par faktiski izcērtamo koksnes apjomu un kvalitāti.

Kāpēc dastošana ir precīzākais veids koksnes krājas noteikšanai?

Mūsdienās mežsaimniecībā strauji attīstās dažādas tehnoloģijas, tostarp dronu fotogrammetrija, aerolāzerskenēšana un citas attālinātās meža uzmērīšanas metodes.

Šīs tehnoloģijas ļauj efektīvi iegūt informāciju par mežaudžu augstumu, vainagu struktūru, koku izvietojumu un dažādiem citiem rādītājiem.

Tomēr, pilnvērtīga koku individuālā dastošana dabā joprojām ir visprecīzākais paņēmiens, kā noteikt ne tikai augošo koku krāju, bet arī noteikt to faktisko sortimentu iznākumu.

Galvenā priekšrocība ir iespēja katru koku novērtēt individuāli.

Piemēram, mežaudzē aug egle, kuras caurmērs un augstums liecina, ka no tās būtu iespējams iegūt vērtīgus zāģbaļķus. Tomēr, pieejot kokam klāt, pieredzējis dastotājs tā stumbra lejasdaļā pamana bojājumu vai brūci, kas var liecināt par iespējamu sakņu vai stumbra trupi.

Šāds bojājums būtiski ietekmē koka potenciālo vērtību. Lai gan pēc diametra un augstuma koks atbilstu zāģbaļķu iegūšanai, bojātā stumbra daļa var izrādīties piemērota tikai zemākas vērtības sortimentiem, piemēram, papīrmalkai vai malkai.

Protams, ne katra brūce nozīmē trupi un ne visus iekšējos bojājumus iespējams noteikt vizuāli. Tomēr pieredzējis dastotājs spēj atpazīt daudzas ārējās bojājumu pazīmes un ņemt tās vērā, prognozējot kokmateriālu kvalitāti.

Tieši šeit atklājas būtiska atšķirība starp koka dimensiju noteikšanu un tā faktisko ekonomiskās vērtības novērtēšanu.

Drona iegūtais attēls vai lāzerskenera dati var sniegt ļoti precīzu informāciju par koku ārējo ģeometriju, taču ar tiem vien nepietiek, lai droši novērtētu visas stumbra tehniskās kvalitātes pazīmes un iespējamos iekšējos bojājumus.

Tādēļ pieredzējuša dastotāja individuāls koku novērtējums ir būtiska priekšrocība, īpaši situācijās, kad jānosaka ne tikai koksnes kubatūra, bet arī tās sagaidāmā realizācijas vērtība.

Arī dastošana attīstās līdzi tehnoloģijām

Lai gan dastošanas pamatā joprojām ir katra koka individuāla uzmērīšana, darba procesā arvien plašāk tiek izmantotas modernās tehnoloģijas.

Viens no būtiskākajiem jauninājumiem ir elektronisko dastmēru izmantošana.

Atšķirībā no tradicionālās dastošanas, kur koku uzmērīšanas dati tiek pierakstīti papīra dastlapās, elektroniskais dastmērs ļauj fiksēt mērījumus digitāli.

Uzmērot koku, elektroniskajā sistēmā tiek reģistrēta tā suga, caurmērs un dastotāja noteiktā kvalitātes kategorija. Atkarībā no izmantotās iekārtas un programmatūras iespējams ievadīt arī papildu informāciju par bojājumiem vai atsevišķu stumbra daļu kvalitāti.

Šāda pieeja būtiski atvieglo datu apstrādi un samazina kļūdu iespējamību, kas var rasties, manuāli pierakstot vai vēlāk pārvadot mērījumus datorprogrammā.

Vienlaikus elektroniskais dastmērs pats par sevi negarantē precīzu rezultātu. Izšķiroša nozīme joprojām ir dastotāja profesionalitātei, rūpībai un spējai pareizi novērtēt koku kvalitāti.

Tehnoloģijas palīdz precīzāk un efektīvāk apstrādāt informāciju, taču profesionāla dastotāja pieredzi tās neaizstāj.

Cik precīza ir dastošana?

Dastošanas precizitāte ir atkarīga no vairākiem faktoriem – uzmērīšanas metodikas, izmantotajiem mērinstrumentiem, koku augstuma mērījumu kvalitātes un dastotāja pieredzes.

Praksē mēdz apspriest arī aptuveni ±10% novirzes robežu, tomēr to nevar uzskatīt par universālu pieļaujamo kļūdu visos dastošanas darbos.

Kvalitatīvi veiktā dastošanā mērķis ir panākt ievērojami augstāku precizitāti.

Mūsuprāt, pieredzējušam dastotājam būtu jātiecas uz aptuveni 2–5% krājas novērtējuma precizitātes robežu, lai gan faktisko novirzi iespējams noteikt tikai, salīdzinot rezultātu ar uzticamiem kontroles mērījumiem.

Jāņem vērā arī tas, ka koksnes krājas aprēķina precizitāte un sortimentu prognozes precizitāte nav viens un tas pats. Iegūstamo sortimentu apjoms ir atkarīgs arī no apslēptiem koksnes bojājumiem, garināšanas prasībām un citiem faktoriem, kurus ne vienmēr iespējams pilnībā paredzēt augošā mežā.

Tomēr individuāla visu izcērtamo koku uzmērīšana sniedz būtiski detalizētāku informāciju nekā mežaudzes krājas novērtēšana tikai pēc vidējiem rādītājiem.

Kāpēc nevar pilnībā paļauties uz meža inventarizācijas datiem?

Viena no biežākajām kļūdām, ar ko saskaramies savā darbībā, ir meža īpašnieku paļaušanās tikai uz meža inventarizācijas datos norādīto koksnes krāju.

Meža inventarizācija ir ļoti svarīgs meža apsaimniekošanas dokuments, taču tās galvenais uzdevums nav noteikt precīzu cirsmas pārdošanas vērtību.

Inventarizācijas laikā mežaudzes raksturošanai tiek izmantoti dažādi mērījumi un aprēķinu metodes, tostarp šķērslaukuma noteikšana. Tas nozīmē, ka kopējā krāja tiek novērtēta, balstoties uz mežaudzes rādītājiem, nevis obligāti individuāli uzmērot katru koku.

Atkarībā no konkrētā rādītāja un mežaudzes apstākļiem normatīvajos aktos noteiktās inventarizācijas mērījumu pieļaujamās novirzes var sasniegt arī 20%, piemēram, atsevišķās šķērslaukuma noteikšanas situācijās. Tas gan nenozīmē, ka katras mežaudzes inventarizācijā norādītā krāja kļūdās tieši par 20%.

Turklāt inventarizācijas dati var būt vairākus gadus veci. Šajā laikā mežaudze turpina augt, var mainīties koku skaits, veselības stāvoklis un kvalitāte.

Iedomāsimies situāciju, kurā inventarizācijā norādītā mežaudzes krāja ir 400 m³, bet pēc dastošanas faktiski tiek aprēķināti 470 m³.

Starpība ir 70 m³ – koksnes apjoms, kuram atkarībā no sugas un sortimentiem var būt ievērojama ekonomiskā vērtība.

Ja īpašnieks pārdod cirsmu, balstoties tikai uz inventarizācijas datiem, viņš riskē nepietiekami novērtēt savu īpašumu.

Tādēļ meža inventarizācijas dati ir piemēroti meža apsaimniekošanas plānošanai, savukārt pirms cirsmas realizācijas īpaši svarīgi ir iegūt aktuālu, detalizētu informāciju par izcērtamo koku krāju un kvalitāti.

Kāpēc cirsmas pircējs veic dastošanu, bet īpašnieks bieži to nedara?

Cirsmas pirkšana ir saimniecisks darījums, kurā pircējs uzņemas ievērojamu finansiālu risku.

Tādēļ profesionāliem mežizstrādes uzņēmumiem ir svarīgi iespējami precīzi zināt, cik daudz un kādas kvalitātes koksnes atrodas iegādājamajā cirsmā.

Pirms cirsmas iegādes profesionāli pircēji bieži veic tās apskati, kontroluzmērīšanu vai pilnu dastošanu, lai noteiktu koksnes apjomu, prognozējamos sortimentus un iespējamo peļņu.

Līdz ar to pircējam var būt daudz precīzāka informācija par cirsmu nekā pašam pārdevējam.

Mūsu pieredze rāda, ka īpašnieki nereti piekrīt pircēja piedāvātajai cenai, nepārbaudot, cik liela koksnes krāja patiesībā atrodas viņu īpašumā.

Pircējs var būt rūpīgi izpētījis cirsmu un aprēķinājis tās ekonomisko potenciālu, savukārt īpašnieks lēmumu pieņem, balstoties tikai uz aptuveniem inventarizācijas datiem vai mutisku cenu piedāvājumu.

Šādā situācijā starp pircēju un pārdevēju rodas būtiska informācijas nevienlīdzība.

Tas nenozīmē, ka katrs cirsmas pircējs mēģina izmantot īpašnieka nezināšanu. Tomēr pircēja mērķis ir iegādāties cirsmu par sev ekonomiski izdevīgu cenu, savukārt pārdevēja interesēs ir saņemt iespējami augstāku samaksu.

Tāpēc mēs iesakām meža īpašniekiem pašiem organizēt neatkarīgu dastošanu vēl pirms cirsmas piedāvāšanas tirgū.

Ja pircējs zina, ko pērk, arī īpašniekam ir jāzina, ko viņš pārdod.

Dastošanas izmaksas – izdevumi vai ieguldījums?

Savā darbībā bieži sastopamies ar meža īpašniekiem, kuri sākotnēji uzskata dastošanu par liekiem izdevumiem.

Tomēr ir svarīgi salīdzināt pakalpojuma izmaksas ar iespējamo finansiālo ieguvumu.

Dastošanas cena ir atkarīga no cirsmas platības, koku skaita, mežaudzes sastāva, apvidus pieejamības un citiem darba apstākļiem.

Atsevišķās nelielās cirsmās dastošanas izmaksas var būt salīdzināmas ar viena augstvērtīga, aptuveni 36 centimetru caurmēra priedes koka vērtību. Protams, konkrētā koka vērtība atkarīga no tā augstuma, kvalitātes un aktuālajām koksnes cenām.

Taču šāds salīdzinājums palīdz saprast pakalpojuma mērogu.

Ja dastošanas rezultātā tiek konstatēts, ka cirsmā ir kaut vai par dažiem desmitiem kubikmetru vairāk koksnes, nekā sākotnēji norādīts inventarizācijā, vai pircēja rādījumos, pakalpojuma izmaksas var atmaksāties vairākkārt.

Turklāt finansiālo ieguvumu var sniegt ne tikai lielākas krājas konstatēšana, bet arī precīzāka augstvērtīgo sortimentu īpatsvara noteikšana.

Jāatceras, ka viens kubikmetrs kvalitatīvu zāģbaļķu vai finierkluču nav vienlīdz vērtīgs ar vienu kubikmetru papīrmalkas vai malkas.

Tādēļ pat situācijās, kad kopējā krāja būtiski neatšķiras no inventarizācijas datiem, dastošana var palīdzēt precīzāk noteikt cirsmas ekonomisko potenciālu.

Mūsuprāt, dastošana nav izdevumi, uz kuriem meža īpašniekam būtu jācenšas ietaupīt. Tas ir ieguldījums, kas palīdz aizsargāt sava īpašuma vērtību un pieņemt pārdomātu lēmumu.

Dastošanas nozīme cirsmas pārdošanā izsolē

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā nodrošināt konkurenci starp vairākiem cirsmas pircējiem, ir cirsmas pārdošana izsolē.

Tomēr, lai potenciālie pircēji varētu objektīvi izvērtēt piedāvājumu, viņiem nepieciešama kvalitatīva informācija par pārdodamo cirsmu.

Šeit īpaši svarīgi ir dastošanas rezultāti.

Dastojumā tiek norādīta koksnes krāja, sadalījums pa sugām, caurmēra pakāpēm un prognozējamiem sortimentiem. Šī informācija ļauj potenciālajiem pircējiem izvērtēt cirsmas ekonomisko potenciālu un piedāvāt konkurētspējīgu cenu.

Mūsuprāt, cirsmas pārdošana izsolē bez iepriekš veiktas dastošanas vairumā gadījumu nav ekonomiski pamatota, jo īpašniekam nav pietiekami precīzas informācijas, lai izvērtētu izsoles sākumcenu un saņemtos piedāvājumus, tāpēc dastošana ir obligāta darbība pirms tāš.

Kvalitatīva dastošana kopā ar atklātu pircēju konkurenci ir viens no labākajiem priekšnoteikumiem, lai meža īpašnieks par savu cirsmu saņemtu iespējami izdevīgāku cenu.

Kāpēc pirms dastošanas svarīgi noteikt cirsmas robežas?

Lai dastošanas rezultāts būtu ticams, pirms uzmērīšanas jābūt skaidri noteiktai cirsmas platībai un tās robežām.

Cirsmas robežas var būt iestigotas vai citādi dabā nepārprotami identificējamas.

Stigošana ir cirsmas robežu iezīmēšana dabā, izmantojot robežstigas, krāsojumu, marķējuma lentes vai citus atbilstošus paņēmienus.

Ja cirsmas robežas nav skaidri redzamas, pastāv risks, ka dastotājs var uzmērīt kokus ārpus paredzētās cirsmas vai neiekļaut daļu no izcērtamajiem kokiem.

Tas var būtiski ietekmēt aprēķināto koksnes krāju.

Piemēram, pat neliela robežas nobīde blīvā, augstražīgā mežaudzē var nozīmēt vairāku desmitu kubikmetru atšķirību.

Tādēļ pirms dastošanas ir svarīgi pārliecināties, ka cirsmas robežas atbilst faktiskajai situācijai dabā un nepieciešamajiem dokumentiem.

Mūsuprāt, kvalitatīva stigošana un dastošana ir savstarpēji cieši saistīti darbi, kuru precizitāte tiešā veidā ietekmē cirsmas novērtējuma ticamību.

Dastošana ir svarīga arī uzņēmumiem, kas paši veic mežizstrādi

Dastošana nav nepieciešama tikai meža īpašniekiem, kuri vēlas pārdot augošus kokus.

To izmanto arī mežsaimniecības un mežizstrādes uzņēmumi, kuri plāno paši veikt koksnes ieguvi un realizāciju.

Pirms mežizstrādes uzsākšanas uzņēmumam ir svarīgi zināt, kāda koksnes krāja atrodas cirsmā, kāds varētu būt iegūstamo sortimentu sadalījums un kādi būs iespējamie ieņēmumi.

Šī informācija nepieciešama, lai plānotu mežizstrādes izmaksas, tehnikas noslodzi, kokmateriālu transportēšanu un realizāciju.

Bez precīza cirsmas novērtējuma uzņēmums riskē kļūdaini aprēķināt paredzamos ieņēmumus vai izstrādes rentabilitāti.

Tas vēlreiz apliecina, ka dastošana nav tikai formāla meža uzmērīšana. Tā ir būtiska saimniecisko lēmumu pieņemšanas sastāvdaļa.

Ja profesionāli mežizstrādes uzņēmumi iegulda resursus, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu cirsmas krāju, tad arī privātajam meža īpašniekam būtu jāapzinās šīs informācijas nozīme.

Ko meža īpašnieks iegūst pēc dastošanas?

Pēc kvalitatīvi veiktas dastošanas meža īpašnieks iegūst detalizētu priekšstatu par savu cirsmu.

Dastošanas rezultātā parasti tiek sagatavots cirsmas novērtējums, kurā apkopota informācija par uzmērīto koku skaitu, koku sugām, caurmēra pakāpēm, kopējo koksnes krāju un sortimentu sadalījumu.

Izmantojot aktuālās kokmateriālu tirgus cenas un paredzamās mežizstrādes izmaksas, iespējams aprēķināt arī cirsmas orientējošo ekonomisko vērtību.

Secinājums – kāpēc mēs iesakām dastošanu ikvienam meža īpašniekam?

Mēs uzskatām, ka dastošana ir viens no svarīgākajiem darbiem, kas jāveic pirms cirsmas realizācijas.

Mežs ir vērtīgs ilgtermiņa ieguldījums, un tā īpašniekam ir svarīgi zināt, kādi resursi atrodas viņa īpašumā.

Mūsu pieredze liecina, ka nepietiekama informācija par izcērtamo koksnes krāju var radīt ievērojamus finansiālus zaudējumus. Turklāt šos zaudējumus bieži vien būtu iespējams novērst, savlaicīgi veicot neatkarīgu un kvalitatīvu dastošanu.

Lai gan mežsaimniecībā attīstās dažādas attālinātās uzmērīšanas tehnoloģijas, katra koka individuāla novērtēšana dabā joprojām ir īpaši nozīmīga, lai noteiktu ne tikai koksnes apjomu, bet arī tās tehnisko kvalitāti un iespējamo sortimentu iznākumu.

Mūsu ieteikums ikvienam meža īpašniekam ir vienkāršs – pirms pārdod savu cirsmu, noskaidro, cik daudz un kādas kvalitātes koksnes tajā patiesībā atrodas.

Dastošanas izmaksas ir salīdzinoši nelielas pret cirsmas potenciālo vērtību, savukārt nezināšanas dēļ pieņemts neizdevīgs pārdošanas lēmums var izmaksāt daudz dārgāk. Turklāt papildus tam, pārdodot cirsmu izsolē iespējams iegūt maksimālo peļņu no savas cirsmas.

Mežinieks RS piedāvā profesionālus augošu koku uzmērīšanas un cirsmu novērtēšanas pakalpojumus, palīdzot meža īpašniekiem iegūt objektīvu informāciju par koksnes krāju un pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus.

Zini sava meža vērtību, pirms pieņem lēmumu to pārdot!

Atstāj komentāru

SIA "MEŽINIEKS RS"

Ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu ilgu pieredzi meža nozarē.

Rekvizīti

Copyright © 2026 SIA “MEŽINIEKS RS”. All Rights Reserved. | Developed by KEY-DIGITAL

Copyright © 2026 SIA “MEŽINIEKS RS”. All Rights Reserved. | Developed by KEY-DIGITAL