No 2026. gada 21. augustā stājās spēkā būtiski grozījumi koku ciršanas un meža inventarizācijas regulējumā. To galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža īpašniekiem, mazināt atkārtotu mērījumu nepieciešamību un plašāk izmantot Meža valsts reģistrā (MVR) pieejamos datus.

Izmaiņas kopumā vērtējamas pozitīvi – vairākos gadījumos meža īpašniekam turpmāk nebūs jāveic darbības, kas līdz šim prasīja papildu laiku un izmaksas. Tomēr vienlaikus palielinās meža inventarizācijas datu nozīme. Tas nozīmē, ka arvien svarīgāk būs, lai inventarizācija būtu ne tikai formāli derīga, bet arī kvalitatīvi veikta un pēc iespējas atbilstoša faktiskajai situācijai mežā.

Galvenās izmaiņas īsumā

Būtiskākās izmaiņas skar vairākas jomas:

  • galvenās cirtes caurmēra noteikšanu;
  • meža inventarizācijas datu izmantošanu;
  • neproduktīvu mežaudžu noteikšanu;
  • egļu audžu bojājumu un mizgrauža skarto audžu apsaimniekošanu;
  • cirsmu robežu un skiču sagatavošanu;
  • cirsmas platības uzmērīšanu bojājumu gadījumā;
  • informācijas iesniegšanu Valsts meža dienestā.

Kopējā tendence ir skaidra – mazāk atkārtotu mērījumu dabā, vairāk paļaušanās uz Meža valsts reģistra datiem un digitāli pieejamo informāciju.


Galvenās cirtes veikšana pēc caurmēra – lielāka nozīme inventarizācijas datiem

Viena no būtiskākajām izmaiņām ir saistīta ar galvenās cirtes caurmēra noteikšanu.

Ja meža inventarizācija veikta pēc 2025. gada 31. decembra, galvenās cirtes caurmēra noteikšanai valdošā koku suga, bonitāte un caurmērs tiek noteikts pēc Meža valsts reģistra datiem. Tas nozīmē, ka meža īpašniekam nav jāiesniedz mērījumi valdošās koku sugas pirmā stāva kokiem, taču inventarizācijai, kas vecāka caurmēra mērījumi ir jāveic.

No administratīvā viedokļa šīs izmaiņas ir pozitīvas. Ja inventarizācijas laikā dati jau ir kvalitatīvi iegūti, nav nepieciešams vienu un to pašu darbu atkārtot tikai tādēļ, lai pierādītu mežaudzes atbilstību galvenās cirtes nosacījumiem.

Tomēr šeit redzam arī būtisku praktisku jautājumu.

Vai Meža valsts reģistra dati vienmēr atspoguļo situāciju dabā?

Meža inventarizācija ir derīga 20 gadus, un šāds laika periods mežā ir ļoti ilgs. VMD pats norāda, ka šajā laikā mežu var būt skārušas vētras, kaitēkļi, ugunsgrēki, slimības vai arī var būt veiktas dažādas mežsaimnieciskās darbības.

Tāpēc mūsu vērtējumā galvenās cirtes veikšana pēc caurmēra, automātiski paļaujoties tikai uz Meža valsts reģistra datiem, ir vērtējama piesardzīgi.

Praksē ir situācijas, kad, gadiem ejot pēc inventarizācijas veikšanas, MVR uzrādītie taksācijas dati vairs pietiekami precīzi neatspoguļo faktisko situāciju dabā. Mežaudze turpina augt, mainās koku caurmērs, augstums, sastāvs un kvalitāte. Turklāt arī pats MVR esošais taksācijas rādītājs laika gaitā var tikt aktualizēts vai mainīts atbilstoši izmantotajām aprēķinu metodēm.

Tādēļ, ja meža īpašnieks vēlas pieņemt lēmumu par galveno cirti, īpaši gadījumā, kad inventarizācija ir veikta pirms ilgāka laika, mūsuprāt, ir ļoti svarīgi novērtēt arī faktisko situāciju dabā.

Formāli derīga inventarizācija ne vienmēr nozīmē, ka tās dati šodien ir tikpat precīzi kā inventarizācijas veikšanas brīdī.


Vai nevajadzētu vienkārši veikt atkārtotu inventarizāciju?

Šeit rodas zināma pretruna.

No vienas puses, jaunie noteikumi paredz samazināt atkārtotu mērījumu nepieciešamību. No otras puses, ja vecās inventarizācijas dati neatbilst faktiskajai situācijai un meža īpašnieks vēlas izmantot galvenās cirtes iespēju pēc caurmēra, var rasties nepieciešamība veikt papildu darbus vai pat atkārtotu inventarizāciju.

Meža inventarizācija ir jāveic vismaz reizi 20 gados, taču VMD arī uzsver, ka faktiskais meža stāvoklis var mainīties ievērojami ātrāk.

Mūsuprāt, šādās situācijās būtu daudz praktiskāk, ja meža īpašniekam būtu iespējams pievienot profesionāli veiktu aktuālo caurmēra mērījumu tabulu pie cirsmas skices vai cita iesniedzamā dokumenta, nevis pilnā apjomā atkārtot meža inventarizāciju.

Tas ļautu saglabāt kontroli pār ciršanas kritērijiem, vienlaikus neradot meža īpašniekam nevajadzīgas papildu izmaksas.

Tieši tādēļ jaunajā sistēmā vēl lielāka nozīme būs kvalitatīvai un profesionāli veiktai meža inventarizācijai.

Ja inventarizācijas dati turpmāk tiek izmantoti kā viens no galvenajiem pamatiem lēmumam par ciršanas iespējām, kļūdām vai neprecizitātēm inventarizācijā var būt daudz būtiskāka ietekme nekā iepriekš.


Mazāk prasību cirsmu sagatavošanā

Pozitīvas izmaiņas skar arī cirsmu sagatavošanu.

Turpmāk cirsmas robežas dabā ne vienmēr būs obligāti jāiezīmē ar krāsu, lenti vai vizūrstigu. Ja cirsmas robežu iespējams nepārprotami identificēt un tā nesakrīt ar īpašuma vai noteiktas aizsargājamās teritorijas robežu, kurā ir koku ciršanas ierobežojumi, robežu dabā var neiezīmēt.

Tāpat cirsmas skicē turpmāk norādāmas cirsmas virsotņu koordinātas LKS-2020 sistēmā, un skici iespējams sagatavot Meža valsts reģistrā.

Šīs izmaiņas ir loģiskas, ņemot vērā mūsdienu GPS, GIS un digitālo karšu iespējas. Ja cirsmas robežas iespējams pietiekami precīzi identificēt digitālajā vidē un dabā, nav nepieciešams veikt liekus darbus tikai formālu prasību dēļ.

Mūsu ieteikums – cirsmas tomēr stigot

Lai arī normatīvais regulējums noteiktos gadījumos ļauj cirsmas robežas dabā neiezīmēt, mēs ļoti iesakām cirsmas stigošanu veikt visos gadījumos.

Praksē ar to, ka cirsmas robeža meža īpašniekam vai speciālistam šķiet acīmredzama, ne vienmēr pietiek. Ciršanas darbus bieži veic mežstrādnieki, kuri konkrēto mežaudzi un tās robežas iepriekš nav pazinuši. Dabā robeža, kas vienam cilvēkam šķiet nepārprotama, citam var nebūt pietiekami skaidra.

Neprecīzi noteikta vai dabā neiezīmēta robeža var radīt situāciju, kurā ciršanas darbu laikā tiek nozāģēti koki ārpus paredzētās cirsmas. Šādā gadījumā tas, ka ciršanas darbus faktiski veicis cits cilvēks, neatbrīvo meža īpašnieku vai citu atbildīgo personu no iespējamās atbildības par pārkāpumu. Atkarībā no pārkāpuma rakstura un apstākļiem var iestāties arī administratīvā vai kriminālatbildība.

Tāpēc mūsu ieteikums ir vienkāršs – ja cirsma tiek plānota izstrādei, tās robežas labāk ir skaidri iezīmēt dabā arī tad, ja normatīvie akti konkrētajā gadījumā to obligāti neprasa.

Salīdzinoši nelielas izmaksas par profesionālu stigošanu var pasargāt no daudz būtiskākām sekām, kas var rasties nepareizi interpretētas cirsmas robežas gadījumā.

Bojātas audzes – mazāk mērījumu, bet arī lielāks risks

Viens no jautājumiem, ko vērtējam kritiskāk, ir cirsmas platības uzmērīšana bojājumu gadījumā.

Ja vējgāzes, vējlauzes vai snieglauzes dēļ pirms ciršanas uzsākšanas cirsmas platību nav iespējams uzmērīt, jaunie noteikumi ļauj to izdarīt pēc cirsmas izstrādes un skici pievienot pārskatam par koku ciršanu.

No praktiskā viedokļa šāda kārtība ir saprotama – pēc lieliem vētras postījumiem ne vienmēr ir iespējams droši un kvalitatīvi noteikt cirsmas robežas pirms darbu sākšanas.

Tomēr mēs šeit saskatām arī risku.

Ja cirsmas platība pirms ciršanas nav precīzi uzmērīta un fiksēta, rodas lielāka iespēja negodīgai mežsaimniecības praksei – piemēram, ciršanas darbu laikā var tikt izstrādāta lielāka platība, nekā sākotnēji bija paredzēts.

Tādēļ šādos gadījumos īpaši svarīga kļūst kvalitatīva cirsmas robežu dokumentēšana, GPS/GIS izmantošana un profesionāla darbu fiksēšana.

Mazāks administratīvais slogs nedrīkst nozīmēt mazāku kontroli pār to, kas faktiski tiek nocirsts.


Ļoti pozitīvas izmaiņas neproduktīvu mežaudžu apsaimniekošanā

Pozitīvi vērtējama arī neproduktīvu mežaudžu kritēriju paplašināšana.

Jaunie noteikumi precizē un paplašina gadījumus, kad mežaudzi var atzīt par neproduktīvu. Piemēram, noteikti papildu kritēriji priežu, egļu un bērzu audzēm ar ievērojamu citu sugu piemistrojumu, kā arī noteikti kritēriji noteiktām egļu audzēm, ja pēc MVR datiem caurmēra un augstuma attiecība ir 0,9 vai mazāka.

Tas ir būtiski, jo mežsaimniecībā ne vienmēr lielāks audzes vecums nozīmē, ka audze turpina efektīvi pildīt ražojošas mežaudzes funkciju.

Ja mežaudze ilgstoši nespēj sasniegt kvalitatīvai un produktīvai audzei nepieciešamos rādītājus, tās apsaimniekošanai nepieciešams racionāls risinājums.

Šajā aspektā izmaiņas vērtējam ļoti pozitīvi, jo tās ļauj efektīvāk pieņemt lēmumus par tādu audžu apsaimniekošanu, kurām produktīvas mežaudzes potenciāls ir zems.


Egļu astoņzobu mizgrauzis – vienkāršāka bojāto audžu apsaimniekošana

Vēl viena būtiska pozitīva izmaiņa attiecas uz egļu audzēm, kurās konstatēti egļu astoņzobu mizgrauža bojājumi.

Jaunā kārtība paredz iespēju noteiktos gadījumos bojāto mežaudzi vai tās daļu cirst sanitārajā vienlaidus cirtē, pamatojoties uz Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu. Noteikumi paredz, ka nepieciešami vismaz 10 mizgrauža bojāti koki uz hektāru, bet audzē, kas mazāka par vienu hektāru, – attiecīgais kritērijs piemērojams visai audzei. Ja bojātie koki koncentrēti tikai noteiktā mežaudzes daļā, sanitāro cirti var attiecināt uz šo bojāto daļu, nevis visu nogabalu.

VMD savā skaidrojumā uzsver arī to, ka mizgrauža bojātu egļu audžu noteikšanā vairs nebūs jāveic šķērslaukuma mērījumi.

Šīs izmaiņas vērtējam pozitīvi.

Mizgrauža gadījumā būtiska ir ātra reakcija. Jo ilgāk bojātās egles atrodas audzē, jo lielāks var būt kaitēkļa izplatības risks. Ja normatīvais regulējums ļauj ātrāk un vienkāršāk identificēt bojāto audzes daļu un organizēt tās izstrādi, tas ir ieguvums gan meža īpašniekam, gan apkārtējo mežaudžu aizsardzībai.


Ko šīs izmaiņas nozīmē meža īpašniekam?

Jaunais regulējums kopumā virzās uz vienkāršāku meža apsaimniekošanu.

Tomēr meža īpašniekam nevajadzētu secināt, ka turpmāk inventarizācijai būs mazāka nozīme. Patiesībā ir gluži pretēji.

Jo mazāk valsts prasa atkārtoti izmērīt mežu, jo lielāka nozīme ir tiem datiem, kas jau atrodas Meža valsts reģistrā.

Tādēļ pirms ciršanas plānošanas mēs iesakām:

  1. pārbaudīt, kad veikta pēdējā meža inventarizācija;
  2. pārbaudīt konkrētā nogabala datus Meža valsts reģistrā;
  3. salīdzināt MVR informāciju ar faktisko situāciju dabā;
  4. izvērtēt valdošo koku sugu, caurmēru, bonitāti un citus būtiskos rādītājus;
  5. ja dati ir novecojuši vai neatbilst situācijai dabā, apsvērt profesionālu mežaudzes atkārtotu novērtēšanu;
  6. pirms ciršanas pārliecināties, ka cirsmas robežas un platība ir pietiekami precīzi dokumentētas.

 

Secinājums

Jaunās prasības būtiski maina pieeju meža apsaimniekošanai – no regulāras atkārtotas mērīšanas uz lielāku paļaušanos uz Meža valsts reģistra datiem un profesionāli sagatavotu inventarizāciju.

Tas var samazināt birokrātiju un meža īpašnieku izmaksas, taču vienlaikus palielina atbildību par sākotnēji iegūto datu kvalitāti.

Mūsuprāt, labākā pieeja ir nevis mērīt vairāk, bet mērīt kvalitatīvi un tad šos datus izmantot gudri.

Ja nepieciešams novērtēt konkrēta meža īpašuma vai nogabala faktisko stāvokli, sagatavot meža inventarizāciju vai izvērtēt iespējas veikt cirti pēc jaunajām prasībām, aicinām sazināties ar mums.

Atstāj komentāru

SIA "MEŽINIEKS RS"

Ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 30 gadu ilgu pieredzi meža nozarē.

Rekvizīti

Copyright © 2026 SIA “MEŽINIEKS RS”. All Rights Reserved. | Developed by KEY-DIGITAL

Copyright © 2026 SIA “MEŽINIEKS RS”. All Rights Reserved. | Developed by KEY-DIGITAL